Kriptoaktīvu zaudējumi, maiņa un staking Latvijā: kad tie rodas, kā tos vērtē un kur rodas kļūdas

Cenas kritums makā nav zaudējums, BTC maiņa pret ETH nav pārdošana, un staking atlīdzība nav kapitāla pieaugums. Raksts skaidro, kad zaudējums Latvijā rodas nodokļa izpratnē un ar ko to drīkst segt, kā maiņa un maksājums ar kriptoaktīviem pārnes iegādes vērtību un kā saņemtos aktīvus uzskaita vienu, nevis divas reizes.

Tiesiskais stāvoklis 2026. gada 21. oktobrī. Raksts paredzēts Latvijas rezidentiem, kuri kriptoaktīvus tur kā privātu kapitālu, nevis saimnieciskās darbības ietvaros. Pamatā ir VID kapitāla pieauguma deklarēšanas norādes un VID materiāli par kriptoaktīviem. Kur avoti atbildi nesniedz, tas pateikts tieši.

Kad zaudējums rodas nodokļa izpratnē

Kapitāla pieaugumu aprēķina kā atsavināšanas cenu mīnus dokumentēto iegādes vērtību; negatīvs rezultāts ir kriptoaktīvu zaudējums. Gan pieaugums, gan zaudējums rodas tikai atsavināšanas brīdī: pārdodot par eiro biržas kontā vai maksājot ar kriptoaktīviem par preci vai pakalpojumu. Cenas kritums makā nav atsavināšana, un pārvedums starp saviem makiem nav atsavināšana, ja īpašnieks nemainās.

Iegādes vērtībā ietilpst ar iegādi saistītās komisijas un citi atļautie iegādes izdevumi, bet tikai vienu reizi; pārdošanas, pārveduma vai platformas maksas automātiski neatskaita. Daļējai pārdošanai iegādes vērtību nosaka proporcionāli. Ja aktīvs pirkts par dažādām cenām, izmanto FIFO vai vidējās svērtās cenas metodi; no tās ir atkarīgs, vai konkrētā pārdošana vispār uzrāda zaudējumu.

Zaudējums pastāv tikai tiktāl, ciktāl pastāv dokumenti. Ja iegādes vērtību nevar pierādīt, VID norāda nulles iegādes vērtību, un apliekamais pieaugums kļūst par visu pārdošanas cenu: bez pirkuma apliecinājuma pārdošana zem iegādes cenas izskatās kā pilns pieaugums.

Kripto–kripto maiņai bez citas atlīdzības ienākuma diena ir atlikta, tāpēc maiņas brīdī nerodas ne pieaugums, ne zaudējums; rezultāts parādās tikai tad, kad saņemto aktīvu atsavina par naudu, preci vai pakalpojumu.

Par aktīviem, kas zaudēti biržas uzlaušanā, pazaudējot privāto atslēgu vai platformas maksātnespējā, avoti, uz kuriem balstās šis raksts, neko nesaka. Neiegrāmatojiet tos kā zaudējumu pēc savas iniciatīvas; noskaidrojiet VID nostāju.

Ar ko zaudējumus sedz un kas notiek ar atlikumu

VID 2026. gada materiāls nosaka segšanas virzienu, un tas ir vienvirziena:

• Kripto zaudējumi tikai pret kripto pieaugumu. Kriptoaktīvu zaudējumus var segt tikai ar kriptoaktīvu pozitīvo kapitāla pieaugumu.
• Citu kapitāla aktīvu zaudējumi arī pret kripto pieaugumu. Atļautus citu kapitāla aktīvu zaudējumus var segt ar kriptoaktīvu peļņu.
• Nekad pret darba algu. Kapitāla zaudējumu shēmu darba algai nepiemēro.

Gada ietvaros segšana notiek ar deklarāciju kārtību. Ja ceturksnī ir tikai zaudējumi, atsevišķu DK neiesniedz. Ja agrākā ceturksnī nodoklis jau samaksāts, bet vēlāk gadā radušies zaudējumi, ceturkšņu rezultātus saskaņo ar gada precizēšanas deklarāciju GD, par 2026. gadu līdz 2027. gada 1. februārim. GD neatceļ pareizi noteikto sākotnējo ceturkšņa termiņu.

Divus jautājumus avoti neatbild: vai negatīvu gada kripto rezultātu var pārnest uz nākamo gadu un vai to var attiecināt uz iepriekšējo gadu. Glabājiet dokumentus un pirms summas pārnešanas noskaidrojiet VID nostāju. Termiņus un DK aizpildīšanu apraksta deklarēšanas ceļvedis.

Kripto–kripto maiņa: ienākuma diena, vērtība un iegādes vērtība

VID publicētā kārtība paredz: ja kriptoaktīvu maina pret citu kriptoaktīvu un netiek saņemta cita atlīdzība naudā vai natūrā, ienākuma gūšanas diena ir tad, kad maiņā iegūto aktīvu vēlāk atsavina par naudu, preci vai pakalpojumu. No tā izriet trīs noteikumi:

1. Ienākuma diena: maiņa pati par sevi neiekrīt nevienā ceturksnī un nerada DK pienākumu. Periodu nosaka vēlākā atsavināšana.
2. Vērtība: saņemtā aktīva tirgus vērtība maiņas dienā nekļūst par jaunu iegādes vērtību. Saņemtais aktīvs pārņem sākotnējo iegādes vērtību.
3. Ķēde: vēlākajā pārdošanā jāspēj atjaunot visa vēsture līdz pirmajam pirkumam. Ja ķēde pārtrūkst, iegādes vērtība kļūst nepierādāma.

Ja maiņā atdoti vairāki pirkumi, uz saņemto aktīvu proporcionāli pāriet katra pirkuma iegādes vērtība atbilstoši izvēlētajai vienību metodei. VID īpaši brīdina, ka ne-MiCA kriptoaktīviem noteikumi var nepiemēroties vai piemēroties citādi; atlikšanu nedrīkst automātiski attiecināt uz NFT, neatbilstošiem tokeniem vai neskaidriem DeFi aktīviem. Režīma pamatus un MiCA tvērumu skaidro kriptoaktīvu nodokļa ceļvedis Latvijai.

Maksājums ar kriptoaktīviem par preci vai pakalpojumu

Maksājums ar kriptoaktīviem ir atsavināšana ar ienākuma dienu un tirgus vērtību. Atsavināšanas cena ir atdoto aktīvu tirgus vērtība maksājuma dienā, ko pierāda rēķins un cenas avots; no tās atskaita atdoto vienību dokumentēto iegādes vērtību, arī tad, ja tās iegūtas atliktā maiņā. Rezultāts iekrīt maksājuma ceturksnī un tiek salīdzināts ar 1000 eiro slieksni kopā ar citiem kapitāla aktīvu darījumiem.

Staking, airdrop, mining un procenti: saņemšana un vēlāka pārdošana

Staking, aizdevumu procenti, mining un airdrop nav automātiski privāta kapitāla pieaugums. VID materiāls prasa noteikt, par ko atlīdzība saņemta un kad persona ieguva kontroli pār aktīvu; fiksējams ir saņemšanas datums un vērtība. Ja ieguve vai pakalpojumi pēc organizācijas, regularitātes un ekonomiskā satura ir saimnieciskā darbība, 25,5% kapitāla pieauguma režīms nav piemērojams. Kā deklarēt pašu atlīdzību, pēc kādas likmes un kurā deklarācijā, avoti, uz kuriem balstās šis raksts, nenosaka; to noskaidrojiet VID pirms deklarēšanas.

Vēlākā saņemto aktīvu pārdošana par eiro ir atsavināšana ar kapitāla pieauguma aprēķinu: atsavināšanas cena mīnus iegādes vērtība, 25,5%, DK ceturksnī vai gadā. Atklāts paliek iegādes vērtības jautājums: avoti nenosaka, vai saņemšanas dienā uzskaitītā vērtība ir šo vienību iegādes vērtība, bet VID vispārīgais noteikums paredz nulli, ja vērtība nav pierādāma. Tāpēc saņemšanas dienas vērtību un platformas izrakstu glabājiet kā iegādes dokumentu un jautājumu noskaidrojiet VID; nepieņemiet nulli klusām un neatskaitiet vienu vērtību divreiz.

Trīs piemēri ar skaitļiem

Visi piemēri attiecas uz 2026. gadu, privātu kapitālu bez saimnieciskās darbības un aktīviem attiecīgajā kriptoaktīvu režīmā; citu kapitāla aktīvu darījumu nav, un papildu 3% nepiemēro.

1. piemērs: gads ar zaudējumiem

Jānis 2025. gadā iegādājas 0,1 BTC par 6 000 eiro un 2 ETH par 5 000 eiro. 2026. gada februārī viņš pārdod 0,1 BTC par 8 000 eiro, augustā 2 ETH par 3 800 eiro. Citu darījumu gadā nav.

Ja ETH būtu pārdoti par 2 500 eiro, gada rezultāts būtu −500 eiro: gada nodoklis 0 eiro, visi 510 eiro ir pārmaksa. Vai šos 500 eiro drīkst pārnest uz 2027. gadu, avoti nenosaka.

2. piemērs: maiņa, pārdošana un maksājums

Ilze 2026. gada janvārī iegādājas 0,1 BTC par 6 000 eiro, ieskaitot iegādes komisiju. 12. maijā viņa samaina visu daudzumu pret 3 ETH bez citas atlīdzības; ETH tirgus vērtība tajā dienā ir 7 500 eiro. 8. septembrī viņa pārdod 1 ETH par 2 900 eiro, 20. oktobrī samaksā par 450 eiro pakalpojumu ar 0,2 ETH.

Nevienā ceturksnī pieaugums nepārsniedz 1000 eiro, tāpēc gada DK iesniedz līdz 2027. gada 15. janvārim un nodokli 950 × 25,5% = 242,25 eiro maksā līdz 23. janvārim. Divas tipiskas kļūdas: maiņu iegrāmatojot kā pārdošanu, otrajā ceturksnī rastos 1 500 eiro pieaugums ar DK līdz 15. jūlijam; pieņemot 2 500 eiro par ETH kā jaunu iegādes vērtību, septembra pieaugums būtu tikai 400 eiro.

3. piemērs: staking atlīdzība un vēlāka pārdošana

Kristaps 2026. gada 10. augustā saņem 0,5 ETH kā staking atlīdzību; tirgus vērtība tajā dienā ir 1 000 eiro. 3. decembrī viņš pārdod šos 0,5 ETH par 1 300 eiro. Kā deklarēt pašu atlīdzību, Kristaps noskaidro VID.

Ja saņemšanas dienas vērtība 1 000 eiro jau ir aplikta kā atlīdzība, B variants to apliek otrreiz. Vai A variants ir pieļaujams, avoti tieši nepasaka: tāpēc Kristaps glabā platformas izrakstu un jautājumu noskaidro VID, nevis klusām pieņem nulli vai 1 000 eiro.

Tipiskās kļūdas

• Cenas kritums makā tiek uzrādīts kā zaudējums, lai gan aktīvi nav atsavināti.
• Kripto zaudējumi tiek atskaitīti no akciju pieauguma vai darba algas, lai gan tos drīkst segt tikai ar kripto pieaugumu.
• Negatīvs gada rezultāts tiek pārnests uz nākamo gadu bez VID nostājas.
• Kripto–kripto maiņa tiek iegrāmatota kā pārdošana ar pieaugumu vai zaudējumu maiņas ceturksnī.
• Saņemtajam aktīvam pēc maiņas tiek piešķirta tirgus vērtība maiņas dienā, nevis sākotnējā iegādes vērtība.
• Maksājums ar kriptoaktīviem tiek atzīmēts kā pārvedums starp saviem makiem.
• Staking vai airdrop aktīvi tiek ieskaitīti kapitāla pieaugumā bez pārbaudes, par ko atlīdzība saņemta.
• Saņemtajiem aktīviem klusām pieņemta nulles iegādes vērtība.
• Uzlaušanā vai maksātnespējā zaudētie aktīvi iegrāmatoti kā zaudējums bez VID nostājas.

Uzskaite un pārskats

Visas trīs tēmas balstās uz vienu ķēdi: pierādāma iegādes vērtība, kas maiņā pāriet tālāk un netiek atskaitīta divreiz. CoinTaxReporting pārnes iegādes vērtību cauri atliktajām maiņām, saņemtos staking, airdrop vai mining aktīvus iegrāmato ar saņemšanas dienas tirgus vērtību un šo vērtību kā iegādes dokumentu pārnes uz vēlāko pārdošanu, bet pārskatā atsevišķi uzrāda zaudējumus, pieaugumu pa ceturkšņiem un pozīcijas bez pierādāmas iegādes vērtības. Atlīdzības deklarēšanu un zaudējumu pārnešanu pārskats rezidenta vietā neizlemj.

Datu apmaiņu starp nodokļu administrācijām skaidro ceļvedis par DAC8. Kaimiņvalstī Lietuvā maiņu un zaudējumus vērtē citādi; to apraksta Lietuvas ceļvedis, taču Latvijā šos noteikumus piemērot nevar.

Biežāk uzdotie jautājumi

Oficiālie avoti

• VID 2026. gada materiāls par ienākumu no kriptoaktīvu pārdošanas
• VID: ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma (DK, GD, EDS)
• VID: fiziskas personas darbības ar kriptoaktīviem
• VID metodiskais materiāls par kriptoaktīviem

Tiesiskais stāvoklis 2026. gada 21. oktobrī. Raksts ir vispārīga informācija, nevis Latvijas nodokļu konsultācija.

Disclaimer: This article is for general informational purposes only and does not constitute tax advice. For individual tax advice, consult a licensed tax professional.