Kriptoaktīvu Nodoklis Latvijā 2025: DK Deklarācija, 25,5% Likme un Ceturkšņa Slieksnis, Ko Bieži Aprēķina Nepareizi

VID metodiskie materiāli par ienākumu no kriptoaktīvu pārdošanas ir samērā precīzi noteikuši, kā privātpersonām jāapliek ar nodokli kriptoaktīvu darījumi: 25,5% likme, deklarācija DK ienākuma veidam K, un pat skaidra nostāja par to, ka kriptoaktīvu savstarpēja apmaiņa nav ar nodokli apliekams notikums. Taču viens no biežākajiem aprēķina kļūdas cēloņiem nav pati likme - tas ir jautājums, vai ceturkšņa 1000 EUR slieksnis jārēķina no darījumu apjoma vai no faktiskās peļņas.

Īsumā

Pamati: DK deklarācija, ienākuma veids K

Privātpersonu kriptoaktīvu kapitāla pieaugums tiek deklarēts, izmantojot Pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, ko VID un normatīvie akti apzīmē ar saīsinājumu DK. MK noteikumu Nr. 662 3.1. punkts to nosaka precīzi šādi: “deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma ietilpst: pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (turpmāk – deklarācija DK)”. Kriptoaktīvu darījumi tajā tiek norādīti ar ienākuma veidu “K”. Šis ir tas pats formulārs, kas tiek izmantots citu kapitāla aktīvu (piemēram, vērtspapīru) atsavināšanas deklarēšanai - kriptoaktīviem nav sava, atsevišķa formulāra.

Svarīgi atcerēties: DK ir citāda no gada ienākumu deklarācijas (D), ko iesniedz par kopējiem gada ienākumiem, un no Formulāra GD, kas kalpo gada laikā samaksātā DK nodokļa precizēšanai (skatīt zemāk).

25,5% likme, bez atbrīvojuma sliekšņa

2025. gadā (taksācijas gadā) kapitāla pieauguma likme privātpersonām ir 25,5% - paaugstināta no 20%, kas bija spēkā 2024. gadā un agrāk. Atšķirībā no dažām citām valstīm, Latvijā nav ne minimālā gada atbrīvojuma summas kriptoaktīvu peļņai, ne turēšanas perioda atvieglojuma - ienākums ir apliekams ar nodokli no pirmā euro neatkarīgi no tā, cik ilgi aktīvs bijis turēts.

Kriptoaktīvu savstarpēja apmaiņa: nav ar nodokli apliekams notikums

Šis ir punkts, kur daudzi vispārīgi kriptoaktīvu nodokļu kalkulatori kļūdās, jo tie ir veidoti tirgiem, kur šāds izņēmums neeksistē. VID nostāja ir skaidra: ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai natūrā, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus. Tas nozīmē: ja apmaināt bitcoin pret ether, tas pats par sevi nerada ar nodokli apliekamu ienākumu tajā brīdī - sākotnējā iegādes vērtība tiek pārnesta uz jauniegūto aktīvu, un nodoklis tiek aprēķināts tikai tad, kad šis aktīvs galu galā tiek pārdots pret eiro (vai citu vērtību). Kalkulators, kas katru apmaiņu uzskata par atsavināšanu, sistemātiski pārvērtēs ikviena aktīva tirgotāja peļņu.

Svarīgi: šis režīms attiecas tikai uz kriptoaktīviem, kas pakļauti MiCA (ES Kriptoaktīvu tirgu regulējuma) noteikumiem. MiCA neattiecas uz NFT, tāpēc NFT darījumu nodokļa režīms ir jānosaka atsevišķi, pēc ienākuma veidošanās ekonomiskās būtības, nevis automātiski pēc šeit aprakstītās kriptoaktīvu metodikas.

Ceturkšņa 1000 EUR slieksnis: peļņa, nevis apgrozījums

Šis ir konkrētākais un praktiski nozīmīgākais punkts. Lai novērtētu, vai jāiesniedz ceturkšņa vai gada DK, VID prasa summēt visus kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumus un zaudējumus (gan kriptoaktīvu, gan citu veidu kapitāla aktīvu, izņemot parāda vērtspapīrus) konkrētajā ceturksnī. Ja šī neto summa pārsniedz 1000 EUR, deklarācija DK jāiesniedz par ceturksni (līdz nākamā mēneša 15. datumam, nodoklis jāsamaksā līdz 23. datumam); ja nepārsniedz - deklarāciju iesniedz par gadu (līdz nākamā gada 15. janvārim).

VID pašu aprēķina piemērs to ilustrē skaidri: ja ceturksnī bijuši trīs darījumi ar rezultātiem +100, -300 un +1100 (kopā 900 EUR peļņas), bet bruto darījumu apjoms ir daudz lielāks (piemēram, vairāki tūkstoši eiro), tad deklarācija tiek iesniegta par gadu, nevis par ceturksni - jo izšķirošā ir 900 EUR peļņa, nevis darījumu kopējais apjoms. Aktīvs tirgotājs ar lielu apgrozījumu, bet nelielu peļņas maržu, var kļūdaini domāt, ka viņam jāiesniedz ceturkšņa deklarācija, lai gan patiesībā pietiek ar gada deklarāciju - un otrādi.

Vēl viena nianse: slieksnis attiecas uz visiem kapitāla aktīviem kopā attiecīgajā ceturksnī, nevis tikai uz kriptoaktīviem atsevišķi. Ja kriptoaktīvu kalkulators redz tikai importētos kriptoaktīvu darījumus, tas nevar zināt par citiem tajā pašā ceturksnī veiktiem kapitāla aktīvu darījumiem (piemēram, vērtspapīriem), kas arī ietekmē šo slieksni.

Zaudējumi: asimetriska kompensācija un GD formulārs

Kriptoaktīvu zaudējumus var segt tikai ar pozitīvu peļņu no citu kriptoaktīvu atsavināšanas. Savukārt zaudējumus no citu kapitāla aktīvu (piemēram, vērtspapīru) atsavināšanas var segt arī ar kriptoaktīvu peļņu - šī kompensācija darbojas tikai vienā virzienā.

Ja kādā ceturksnī bijis pienākums iesniegt ceturkšņa DK (peļņa pārsniedz 1000 EUR) un samaksāts nodoklis, bet citā tā paša gada ceturksnī radušies zaudējumi, pārmaksāto summu var atgūt, iesniedzot gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju (formulārs GD), kuras termiņš ir 1. februāris nākamajā gadā - cits termiņš nekā parastajai gada DK (15. janvāris). Aktīvam tirgotājam ar mainīgiem ceturkšņa rezultātiem šī deklarācija bieži ir vienīgais veids, kā izvairīties no nodokļa pārmaksas.

Nerezidenti: MiCA atbrīvojums 2025.-2027. gadam

Kopš 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim nerezidentu ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas Latvijā ir atbrīvots no nodokļa, ja darījums veikts, izmantojot MiCA licencēta (ES autorizēta) pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Svarīga nianse: nosacījums attiecas uz pakalpojumu sniedzēja licences statusu, nevis uz paša kriptoaktīva īpašībām - proti, izšķirošais faktors ir tas, caur kuru platformu darījums veikts, nevis kāds konkrēti aktīvs tiek pārdots. Pirms paļaušanās uz šo atbrīvojumu ieteicams pārbaudīt izmantotā pakalpojumu sniedzēja licences statusu.

Privāts kapitāls vai saimnieciskā darbība?

VID nošķir divus scenārijus: kriptoaktīvi, kas iegādāti, mantoti, saņemti dāvinājumā vai iegūti kriptoaktīvu savstarpējā apmaiņā, parasti paliek kapitāla pieauguma (DK/K) režīmā - arī tad, ja šie aktīvi tikuši ieguldīti citos kriptoaktīvos biržā. Savukārt paša ģenerētu kriptoaktīvu (piemēram, iegūtu ieguves procesā, ieskaitot NFT) pārdošana, kā arī uzņēmējdarbības ieņēmumi (samaksa par precēm vai pakalpojumiem kriptoaktīvos), tiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ienākumu - ar pavisam citiem nodokļu noteikumiem (progresīvā likme, VSAOI, saimnieciskās darbības izdevumi).

Kā palīdz CoinTaxReporting

CoinTaxReporting sagatavo Latvijas pārskatu, kas pareizi atšķir kriptoaktīvu savstarpēju apmaiņu (bez nodokļa, ar izmaksu pārnesi) no atsavināšanas pret naudu, aprēķina ceturkšņa DK slieksni pēc peļņas, nevis pēc darījumu apjoma, un skaidri norāda, kad piemērojams MiCA nerezidenta atbrīvojums vai nepieciešama GD deklarācija zaudējumu precizēšanai. Skatiet pilnu valstu pārskatu vai sāciet ar bezmaksas izmēģinājuma pārskatu.

Kopsavilkums

Latvijas kriptoaktīvu nodokļa pamatlikumi ir samērā skaidri: 25,5% likme, DK deklarācija ienākuma veidam K, kriptoaktīvu savstarpēja apmaiņa bez tūlītēja nodokļa. Taču dārgākā kļūda parasti nav saistīta ar pašu likmi - tā ir ceturkšņa 1000 EUR sliekšņa nepareiza rēķināšana no darījumu apjoma, nevis no faktiskās peļņas. Ja regulāri tirgojaties ar kriptoaktīviem, pārbaudiet, kā jūsu izmantotais rīks šo slieksni aprēķina, pirms paļaujaties uz gala rezultātu.

Šis raksts nav uzskatāms par nodokļu vai juridisku konsultāciju. Konkrētu darījumu klasifikācija (privāts kapitāls vai saimnieciskā darbība, MiCA atbilstība) ir jāizvērtē individuāli. Konsultējieties ar nodokļu konsultantu, īpaši ja jūsu darījumu apjoms ir ievērojams vai skar aktīvus, kuru statuss nav viennozīmīgi noteikts.

Hinweis: Dieser Artikel dient ausschließlich zur allgemeinen Information und stellt keine Steuerberatung dar. Für individuelle Steuerberatung wende dich an einen zugelassenen Steuerberater.